Sākumā bija tikai sapnis. Viss sākās ar pavisam vienkāršu un saprotamu sapni. Man nebija vajadzīgs nekas ekskluzīvs vai dārgs no premium segmenta, taču es vēlējos atrast kaut ko patiešām uzticamu un godīgu
Mans budžets bija noteikts: 10 līdz 15 tūkstošiem, un par šo naudu es cerēju iegādāties “konču”, nenoceltu automašīnu. Meklēju krossoveru, ideālā gadījumā ar automātisko pārnesumkārbu, oriģinālo krāsojumu un, kas pats svarīgākais, ar skaidru un caurredzamu vēsturi. Jūs jau zināt tos klasiskos saukļus, ko parasti raksta sludinājumos: “glabāta sausā garāžā”, “nav sista, nav krāsota”, “vīrs pensijas vecumā brauca tikai brīvdienās uz baznīcu vai vasarnīcu”. Es tam visam naivi noticēju un ļāvos šim skaistajam tēlam.
Sākās ikdiena ar portālu (neteikšu nosaukumu, jo arī antireklāma darbojas diez gan labi): nebeidzama filtru pielāgošana, specifisku parametru atlase un neskaitāmi telefona zvani. Manā priekšā pavērās desmitiem sludinājumu ar burtiski ideāliem aprakstiem. Visi kā viens apgalvoja: krāsa tikai rūpnīcas, nobraukums – patiess un pierādāms, visas detaļas tikai oriģinālas. Skatoties uz fotogrāfijām, šķita, ka mašīnas varētu sūtīt pa taisno uz muzeju, nevis pārdot lietotu auto tirgū.
Un pats galvenais uzticības enkurs bija milzīgais pozitīvo atsauksmju skaits pie pārdevēju profiliem. Cilvēki rakstīja: “viss atbilst patiesībai”, “pārdevējs ir vīrs un vārds”, “pa telefonu nepateica nevienu nepilnību”. Mana uzticība auga ar katru izlasīto rindu. Tu skaties uz ekrānu, lasi šos slavas vārdus un sirds dziļumos sāc ticēt, ka esi atradis to reto, godīgo cilvēku, ar kuru ir vērts darīt darījumus.
Neizturēju un parādīju vīramātei komunālos rēķinus – pirmo reizi redzēju viņu apmulsušu
Un tad es to ieraudzīju. 2013. gada Hyundai Tucson. Viens vienīgs īpašnieks, pilnībā oriģinālā krāsojumā, nobraukums – tikai 110 tūkstoši kilometru, un klāt pilna servisa grāmatiņa. Automātiskā pārnesumu kārba, benzīna dzinējs, klimata kontrole – tieši tas komplekts, ko meklēju. Cena bija nedaudz augstāka par vidējo tirgus vērtību, taču, ņemot vērā izcilo aprakstu un spīdošās atsauksmes, tas šķita taisnīgi. Kad piezvanīju, vīrietis otrpus līnija runāja mierīgi un pārliecinoši, bez lieka patosa vai mēģinājumiem kaut ko “iesmērēt”: “Mašīna ir mūsu ģimenes īpašums, viss ir caurspīdīgi, neko neslēpju. Brauciet ciemos, es jums visu parādīšu un izstāstīšu.”
Kad beidzot nonācu galamērķī, auto pirmajā acu uzmetienā izskatījās kā īsta konfekte. Mašīna bija tīra, tā spīdēja saulē, uzstādītas svaigas riepas un pat salonā bija ieklāti pilnīgi jauni paklājiņi. Dzinējs piešķīlās no pus aprieziena un rūca tik vienmērīgi kā pulkstenis. Dokumentu mape bija sakārtota, reģistrācijas apliecība – oriģināla, viss precīzi kā solīts sludinājumā. Mana roka jau sniedzās pēc maka, un es biju gatavs parakstīt pirkuma līgumu, taču pēdējā brīdī sirdsapziņa un piesardzība lika apstāties. Es izsaucu neatkarīgu izbraukuma diagnostikas speciālistu. Vienkārši sirdsmieram, katram gadījumam.
Pēc stundas ieradās meistars ar biezuma mērītāju, datora skeneri un jaudīgu lukturi. Sākumā viss noritēja kā parasta apskate, līdz pēkšņi iestājās neveikla un mulsinoša pauze. “Ziniet,” viņš teica, “priekšējais labais spārns un durvis ir pārkrāsotas, turklāt darbs nav paveikts īpaši kvalitatīvi. Bet tas vēl nav viss. Aizmugurējā arkā zem krāsas ir pus centimetru biezs špakteles slānis. Un pats trakākais – slieksnis ir pārmetināts. Redzat šo punktmetinājumu? Tas nav rūpnīcas robots, tas ir cilvēka roku darbs.”
Tajā mirklī manā galvā it kā kaut kas noklikšķēja….
Es paskatījos uz pārdevēju. Viņa seja pēkšņi kļuva bāla. Viņš sāka mīņāties un stostīties: “Es… es tiešām pats nezināju, goda vārds! Droši vien sieva pie lielveikala kaut kur aizķēra, bet to arku… nu, to laikam vēl iepriekšējais īpašnieks būs izdarījis…” Bet pagaidiet – kāds vēl iepriekšējais īpašnieks? Dokumentos taču melns uz balta rakstīts, ka tu esi vienīgais saimnieks kopš pirmās dienas? Sākās nepārliecinoša murmināšana un mēģinājumi tēmu novirzīt, sakot, ka “tie jau ir tikai sīkumi, kas braukšanu neietekmē”. Tieši tajā sekundē man atnāca skaudra apjauta: katrs vārds, ko biju lasījis tajās brīnišķīgajās atsauksmēs, bija klaji meli.
Tomēr visvairāk mani sarūgtināja nevis pati mašīna, bet gan sistēma. Šim pārdevējam profilā bija 12 atsauksmes, un visas – desmit baļļu vērtas. Citi pircēji rakstīja, cik viņš esot godīgs, atvērts un cik augsta ir viņa atbildības sajūta. Viņi apgalvoja, ka viņš par auto izstāstījis pat vissīkākos defektus un ka “beidzot ir satikts normāls, uzticams pārdevējs”. Vēlāk es nolēmu šīs atsauksmes papētīt tuvāk. Puse no tām nāca no profiliem, kas bija reģistrēti vienā un tajā pašā dienā un nekad neko citu nebija ne pirkuši, ne pārdevuši. Otra puse piederēja cilvēkiem, kuri paši tajā pašā reģionā tirgoja tehniku vai citus auto. Vai tiešām tā bija tikai nejauša sakritība? Maz ticams.
Es šo automašīnu, protams, nenopirku
Biju pazaudējis veselu dienu, naudu par diagnostiku un labu garastāvokli. Taču pretī es saņēmu nenovērtējamu pieredzi. Kopš tās dienas es ar aizdomām raugos uz katru pārlieku uzslavu un katru “pārāk godīgo” atsauksmi. Tagad es skaidri apzinos: atsauksmes mūsdienās ir tikai vēl viens pārdošanas instruments. Tās var nopirkt, mākslīgi uzģenerēt vai palūgt uzrakstīt draugiem un paziņām. Un, kad runa ir par automašīnas iegādi, tā nav kafijas automāta vai putekļu sūcēja pirkšana. Šeit kļūdas cena var būt desmitiem tūkstošu, un sekas var būt trakas.
Es negribu apgalvot, ka pilnīgi visas atsauksmes internetā ir viltotas. Pasaulē joprojām ir godīgi pārdevēji un patiesi pircēji. Taču tagad es zinu – augsts reitings nav nekāda garantija. Es esmu pārstājis akli ticēt sadaļai “Atsauksmes”. Tā vietā es izvēlos vairāk komunicēt klātienē, pārbaudīt auto visās iespējamās maksas un bezmaksas datubāzēs un nekad nežēloju līdzekļus profesionālai ekspertīzei. Automašīna ir milzīga atbildība, un viens skaisti uzrakstīts komentārs neko nenozīmē, ja zem mašīnas paklājiņa slēpjas pavirša metinājuma šuve un nobraukuma rādītājs ir nekaunīgi attīts atpakaļ.
Šis mans stāsts nav sūdzība par dzīvi. Tas ir brīdinājums jums. Neticat akli skaistiem aprakstiem, pārliecinošai balsij telefonā vai patīkamam iespaidam pirmajā tikšanās reizē. Visi talantīgākie krāpnieki parasti ir arī paši jaukākie sarunu biedri. Patiesība vienmēr slēpjas tehniskajos sīkumos – krāsas biezumā, metinājuma šuvēs un neatkarīgā diagnostikā. Esiet vērīgi. Ieklausieties savā intuīcijā. Un lai jūsu ceļā būtu pēc iespējas mazāk nepatīkamu pārsteigumu.
